Gadās, ka vēstules no reiz mūsu aizgādniecībā bijušajiem ausaiņiem sagādā ne tikai prieku un gandarījuma sajūtu, bet ir arī īsts pārsteigums. Tā šoreiz uzzinājām, ka mūsu Čana, tagad Čika, ir ne tikai ģimenes mīlule, bet dažreiz arī šoferītis:D
''Kaķenīti tagad sauc Čika, jo vismazākā saimniecīte nevarēja atcerēties iepriekšējo vārdiņu Čana.Visi kopā braucam uz laukiem, arī šad tad ciemos. Čika iet kā velnēns pa visiem kokiem, skapīšiem un plauktiem. Nekas nav šķērslis.''
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru