Jauns mēnesis, jaunas pūkainas, mīļas, laimīgas vēstulītes un brīnišķīgas bildes no mūsu bijušajiem rūpju bērniem.
|
Pūkainei Ancītei jauna gultiņa.
|
|
Atēna un Maršals.
''Sveiki! Tātad
gribu jau pirmkārt pastāstīt, ka mājupceļš bija emocionāls, jo kaķēni ņaudēja
un raudāja, taču laikam bija tikko šķirti no mammas. Atēna kareivīga dāma,
lauzās ārā, koda un skrāpēja katru pasniegto pirkstu, lai paglaudītu. Tomēr
mums par lielu brīnumu, kad pārbraucām mājās un izlaidām kaķēnus no būrīša,
viņi ar lielu ziņkāri un tikai nelielu daļu uzmanības sāka iepazīt visus
stūrīšus mūsu lielajā mājā. Atēna gudra meitenīte, smuki gāja uz kastīti no
pirmās dienas. Marselam vajadzēja mazliet parādīt, kur ceļš uz smiltiņām, māsa
rādīja priekšzīmi. Un nu jau abi smuki zina, kur tā lieta darāma, brīnišķīgi
tiek galā ar kastīti. Pa nakti mēs viņus guldām vannas istabā, kas ir gana
liela, bet slēgta telpa. Tur ir ūdentiņš un kastīte, abi groziņi. Pirmajā rītā,
atverot durvis, abi pacēla galvas, katrs no sava groziņa, izrāpās ātri un
murrādami glaudās pie kājām. Tik mīļi! Īsti klēpju kaķēni, kuriem jāļauj kārtīgi
izdauzīties, lai vēlāk varētu forši samīļoties. Drusku greizsirdīgi. Kad
paijāju vienu, otrs uzreiz klāt un ar ķepu lūdz, lai pajeskā arī viņu. Nu tādi,
īsti sabiedriskie minkāni. Mums iet ļoti labi un domāju, ka kaķēnu mammai var pačukstēt,
ka bērniņi ir ļoti laimīgi un sūta siltus sveicienus.''
|
|
Kā vienmēr kaķiski brīnišķīgas bildes esam saņēmuši
no Čaka un Čomja ģimenes rezidences.
|
|
Hanna.
‘’Paldies!
Hanna ir
burvīga! Viņa tiešām ir mans kaķis! Ir tā, it kā mēs jau sen būtu kopā❤❤
Abas esam laimīgas☀
Burvīgs vakars,’’ raksta Hannas jaunā saimniece!
|
|
Keitija-Keta uz īstajām mājās aizbrauca pirms gada.
Bildēs raugoties, esam droši, ka šausmas un vārdos neaprakstāmos dzīves
apstākļus, no kuriem kaķenīte un viņas bērni toreiz tika izglābti, viņai
aizmirsušies un tagad šķiet kā ļauns sapnis.
|
|
Mija.
''Meitiņa vēl baidās, bet nu jau ir drošāka un atnāk
padraudzēties ar.
Šodien gan atzīšos bija pirmā nakts, kad gulējām.
Riktīgi spēlējas un ārdās kā traka, bet rokās vēl īsti nedodas. Vienīgi tad,
kad guļam gultā, tad pielien klāt, kad pieceļamies kājās, bēg prom.
Vakar arī nopirkām māju, bet šķiet pašiem lielāks prieks kā bērnam. J
Mājās tāda pavisam cita gaisotne, kad dzīvībiņa gaida mājās.
Tiešām, kā pret bērniņu sajūtas, mīļš un lolojams, un lai vai kā pa nakti
gribas padusmoties, ka neguļ, tomēr no rīta, ieraugot tās lielās ačteles, viss
bezmiegs zūd.
Jā, šonakt mēs smuki sapratāmies, dāma gulēja viesistabā uz dīvāna starp
spilveniem un segām, pat nelaužoties iekšā guļamistabā, no rīta smuki
sasveicinājāmies un tad jau aizgāja trakā skrējiena virpulis no dīvāna uz
palodzes un pa visu māju rinķī :)''
|
|
‘’Labvakar!
Pepei viss kārtībā! Mājās īsta saimniece😉
Jā, lec augšā, lec lejā, tiek visur, iekausta suni,
dauzās ar lielo kaķi, ēd kā zirgs :) un visumā ir ļoti
apmierināt.’’
|
|
''Sveiki!
Pikucis sūta sveicienus. Gribēju
pastāstīt, ka kādu laiciņu atpakaļ bijām pie vetārsta uz vakcīnu, tagad kaķītim
ir sava pase.😊 Pikucim iet ļoti labi, viņš daudz spēlējas,
kārtīgi ēd un iepriecina mūs katru dienu. 😊 Dažreiz arī pa nakti
ceļ augšā, jo nāk mīļoties.''
|
|
Ričiņs galīgi pārguris, bet laimīgs un mīlēts runcītis
|
|
Roberts un Rūdis laimīgi devās uz vienām mājām.
Pirmie sveicieni, pirmās pūkaiņu fotogrāfijas :)
Pirms sveicienu sūtīšanas krietni saposties cenšas melnais rezgalis Nemo.
|
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru