Kad atskanēja telefona zvans no Ķeveles iedzīvotājiem par to,
ka kāda ģimene, kura pārcēlusies dzīvot uz Auci, iepriekšējā dzīves vietā
atstājuši desmitgadīgu, slimu kaķi, bija skaidrs, ka runcītim jāpalīdz. Atvedām
uz pagaidu mājām un uzsākām nopietnu atkopšanas procesu. Kaķītis bija ļoti
novārdzis un vājš. Dienu pa dienai pūkaiņa veselība un pašsajūta uzlabojās.
Iepriekšējie saimnieki uz zvaniem par kaķa turpmāko likteni
atbildēja izvairīgi, bet uzzinot, ka kaķis slims, no viņa steidzīgi un oficiāli
atteicās. Jau dzīvojot Aucē, minētā ģimene atkal paņēma citu kaķi, kuru pēc
kāda laika pameta, bet tas jau ir cits stāsts.
Visās ar pamestiem dzīvniekiem saistītajās situācijās nākas
saskarties ar cilvēku dažādajām dabām. Ar tiem, kas aci nepamirkšķinot, spēj
nodot un pamest un ar tiem, kas nesavtīgi grib palīdzēt un labot nodarīto
ļaunumu. Šoreiz gribējām runāt par labo. Liktenīgas un laimīgas sakritības
rezultātā, meklējot runcītim citas pagaidu mājas, par viņu uzzināja ģimene,
kura neizbijās no kaķīša vecuma un fakta, ka arī veselība viņam nav tā labākā. Mikiņam tagad ir Īstas Mājas.
Paldies!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru