Trīs svītrainītes

Pašā maija nogalē pie mums nonāca trīs māsiņas, trīs svītrainas kaķenītes, kuras no saucām par Natu, Niku un Nensiju. Kaķenītes bija tramīgas un ļoti baidījās no cilvēka. Iesākumā šķita, ka priekšā ļoti ilgs sarašanas un socializēšanās ceļš, bet mums par prieku jau pēc pāris dienām kaķīši saprata, ka visas raizes un bailes jau aiz muguras, ka no cilvēkiem nav jābaidās, ka drīkst skaļi murrāt, izrādīt mīļumu un dažreiz, kad sagribas, pat padiedelēt glāstus un uzmanību.

Pirmās uz īstajām mājām aizbrauca Nata un Nika. Tagad saimniece mums raksta:

‘’Labdien! Meitenes ir pieradušas, nāk mīļoties un viss notiek :). Protams, ka arī nedarbu saraksts ir paliels, bet citādi jau nemaz nevar būt.’’

Nensija pie mums nodzīvoja ilgāk un šajā laikā kļuva gandrīz par mammas aizvietotāju mazākiem kaķēniem, kuri nonāca pie mums pagaidu mājās. Vienmēr esam uzskatījuši, ka katram kaķim un sunim ir savs paredzētais saimnieks, tikai jāsagaida, kad viņš ieraudzīs, samīļos un paņems pie sevis. Pienāca arī Nensijas laimīgā diena un kaķenīte aizbrauca dzīvot uz skaistu privātmāju, kur viņu sagaidīja lādzīgais un draudzīgais labradors Freska. Nensijas vārds tagad ir Aucīte, bet ikdiena mīļuma, jautrības un jaunu piedzīvojumu pilna.