Fifas dzīvesstāsts sākās dienā,
kad ielas kaķenītei bedrē zem daudzdzīvokļu mājas balkona piedzima četri kaķēni. Šis
stāsts no daudziem ne tik laimīgiem atšķiras ar to, ka cilvēkiem, kuri to
pamanīja, nebija vienalga. Kaķēnus kopā ar mammu no bedres izķeksējām un
iemitinājām pagaidu mājās. Tur mazā kaķenīte, kuru toreiz nosaucām par Tīnu
mitinājās līdz atradās un pieteicās viņas īstie tagadējie saimnieki.
Tagad Tīna kļuvusi par Fifu un esam saņēmuši laimīgu vēstuli ar laimīgām bildēm:
 |
| Toreiz pagaidu mājās |
 |
| Toreiz pagaidu mājās |
 |
| Toreiz pagaidu mājās |
 |
| Toreiz pagaidu mājās |
Tagad Tīna kļuvusi par Fifu un esam saņēmuši laimīgu vēstuli ar laimīgām bildēm:
‘’Mūsu un kaķenītes kopīgais
stāsts sākās Jelgavā, kur viņa pirmo reizi ieraudzīja savus jaunos saimniekus
un vecākus. Ceļā no Jelgavas uz Rīgu kaķīte pavadīja saldā miegā guļot jaunās
saimnieces klēpītī. Un tikai ienākot jaunajās mājās, mums radās ideja par vārdu
- Fifiņa! Jā, Fifiņa! Jo kā īsta, fifīga princese neapjuka, bet jau pirmajā
minūtē jutās kā mājās, izstaigājot katru dzīvokļa stūrīti. Lielākā draudzene
dzīvoklī izrādījās palma, kurā ikkatru brīvu brīdi ir jāierāpjas. Fifiņa mūsu
mājās ienesa prieku un smaidus, jo ir maza, ātra aktīviste, kurai nesagādā
problēmas pa kāju uzrāpties līdz klēpim un gaidīt apskāvienus. Prot arī
paprasīt pusdienas, jo ir sapratusi, ka viņas balss izraisa reakciju. Katru
vakaru apguļas blakus gultā, un maļ savas kaķīša dzirnavas, bet no rīta pamodina
ar mīlīgu, slapju buču. Fifiņa ir mūsu dzīvesprieks un luteklīte, kura nu jau
ir galvenā ģimenē.’’
