Kā tagad klājas Lakijai!

Paldies visiem, kas jau ziedojuši naudu

 Lakijas(pēc laimīgās atrašanās rudi baltā 

kaķenīte ieguvusi šādu vārdu)

atveseļošanai!

LLU klīnikā, kur kaķeni kastrēja un veica gūžu operāciju, noskaidrojās – kaķenīte pēc negadījuma grāvī bija pavadījusi vismaz nedēļu, ciešot neizturamas sāpes, lēni un mokoši zaudējot spēku dzīvot. Tagad dzīvnieciņš strauji atkopjas, slienas kājiņās un atsāk staigāt. Ir liela cerība, ka ārstēšana izrādīsies veiksmīga.

Lūdzam turpināt ziedot naudu klīnikas 

rēķina atmaksai (vēl nepieciešams 

aptuveni 170 eiro), ieskaitot naudu kontā

 vai to ievietojot ziedojumu kastītēs!

Mājas atrastas

Runčukam ir apmēram 6 gadi, viņš ir mīlīgs, bet nedaudz bailīgs kaķis, kuram ļoti patīk atrasties cilvēka sabiedrībā, klusā un mierīgā gaisotnē, bez īpaša skaļuma un rosības. Runčuks bez mājām paliks augustā, kad viņa līdzšinējā saimniece pārcelsies uz dzīvi ārzemēs, bet kaķīti līdzi paņemt nevar.

T. 26514490

Adoptēti

Četru mazuļu dzīves stāsts vēl ir pavisam īss, bet tajā var atrast jau tik daudz skumju un bēdīgu dienu. Par kaķēniem mums paziņoja iedzīvotāji no kāda daudzdzīvokļu nama, kura pagrabā kaķēni mitinājās. Kaķīšu mamma esot gājusi bojā, sabraukta un mazuļi vairākas dienas, žēli ņaudot un saucot pēc palīdzības, pagrabā dzīvojuši vieni paši. Kaķēniem ir aptuveni 3-4 nedēļas, tie jau patstāvīgi ēd, apmeklē kaķu tualeti.

Ja esi gatavs uzņemties rūpes par kādu no viņiem, lūdzu, piezvani mums! T. 26514490

8.jūnijā Vecaucē atrastās savainotās kaķenītes operācija ir veiksmīgi izdevusies. Kaķenītei priekšā apmēram mēnesi ilgs atveseļošanās periods. Kaķītis ir izņemts no klīnikas un izmitināts pagaidu mājās. Diemžēl saimnieks nav pieteicies un atradies.

Paldies visiem, kas jau ziedojuši, lai apmaksātu kaķīša operāciju un uzturēšanos klīnikā. Šobrīd naudiņas vēl pietrūkst, lai atmaksātu rēķinus.

Aicinām ikvienu, kurš var, grib un kam nav vienaldzīgs kaķenītes liktenis, noziedot kaut 1 eiro, jo visiem kopā mums noteikti izdosies.

Konts ziedojumiem:

LV81UNLA0050011549862

DACE SAULE

Aucenieki savus ziedojumus šim un citiem nelaimē nonākušiem astaiņiem var atstāt ziedojumu kastītēs EK Auce (caurlaižu telpā) un veikalā ''Mix'' Raiņa ielā 26 

ADOPTĒTI

Mazie kaķēni  http://dzivniekiauce.blogspot.com/2015/05/meklejam-atbildigus-un-milosus.html ir paaugušies, apvēlušies, tagad ēd patstāvīgi, kārtīgi apmeklē kaķu tualeti un ir pilnībā gatavi doties pie saviem jaunajiem saimniekiem. Svītrainais baltķepainais runcītis savas mājas jau ir atradis, bet abi pārējie vēl gaida. 

Tel. 26514490

Meklējam un lūdzam atsaukties cilvēkus, kuri būtu gatavi piedāvāt pagaidu mājas nelaimē nonākušiem kaķiem laikā, kamēr tiek atrasti jauni saimnieki.

Mēs nodrošināsim ar kaķu smiltīm un kaķu barību. Jūs dosiet kaķiem pajumti un parūpēsiet par viņiem līdz brīdim, kad tie varēs doties uz jaunām mājām.

Ja ir iespēja palīdzēt, zvaniet 26514490

Mārlijs

Mārlijam mājas izdevās atrast pagājušā gada nogalē ar patversmes ''Dzīvnieku draugs'' palīdzību un atbalstu.

''Labdien!

Pagāja laiks, kamēr saņēmos uzrakstīt par Mārlija  gaitām. No patversmes Mārliju paņēmām 2014. gada 13. decembrī, toreiz suņu puika pie jums bija bijis neilgi un neko daudz nevarējāt pastāstīt par suņa dabu, tikai ,ka suns ir apmēram 2 gadus vecs Jāsaka, ka pirmie mēneši bija grūti un bieži radās doma vest atpakaļ uz patversmi. Mārlijs neuzticējās mums un mēs viņam. Varēja redzēt,ka suns ir bailīgs un bailes slēpj ar agresiju. Bail bija no grīdas slotas, no krēslu kājām. Uzreiz sākās "lēkme" un no visa spēka spēka iekodās kādā no minētajiem "ienaidniekiem". Sapratām,ka laikam bijis arī sists un ne reizi vien. Uzreiz mājās atrada drošo vietu- zem dīvāna. Suns nezināja, kā tas ir spēlēties un nācās pašiem iejusties suņa ādā,lai parādītu kā to dara. Mazgāt pilnībā uzdrošinājāmies pēc kādiem 3 mēnešiem. Tagad jau pats lec vannā, jo zin,ka pēc pastaigas ir jānomazgā kājas. ir savas mantas, bet vismīļākā ir plīša suns, kam jau nograuzta auss un aste. Aizvien drošībā jūtas zem dīvāna, bet nu jau sācis gulēt arī savā gultiņā, bet vismīļākā vieta ir gultā. "loti patīk,ka kasa vēderu un ir greizsirdīgs, ja nepievērš uzmanību. Mārlijam ir arī brālēns- franču buldogs Bārto, ar ko tīri labi satiek, bet labāk tomēr ievēro neitrālu pozīciju un teritoriju. Par to, kas ir kaķis, skaidrības aizvien nav un vienmēr grib iet draudzētes. Kā jau katram kārtīgam sunim ļoti patīk paēst un pie laba noskaņojuma arī paspēlēties. Sākumā barojām 3 reizes dienā, bet nu mēģinam ieturēt rutīnu un barojam 2 reizes dienā. Mārliju mēģinam atradināt no vēlmes izlūkot atkritumu spaini un čiepšanas vēlmes- īpaši cieņā mazi papīriņi, lēcu trauciņš u.c. sīkumi. Laikam jau soli pa solim abpusēja uzticība tiek iemantota un agresivitāte mazinās. Bet uz ielas ļoti nepatīk riteņbraucēji, skaļi bērni un omes ar koka spieķiem. Bet citādi nekas nevar būt labāks par pastaigām ārā un, kad iestājas piekusums, tad lielas, nelaimīgas acis: "nesiet nu mani mājās, piekusu!"

Ceru, ka Mārlija psihe kaut nedaudz atjaunosies un viņš jutīsies kā laimīgs suns starp mums, bet liekas,ka jau tagad ir laimīgāks, nekā pirms tam. Nezinam,kas sunim kādreiz ir bijis darīts un laikam arī negribam zināt, bet skaidrs,ka par viņu rūpējušies nav, bet tas lai nu paliek uz bijušo saimnieku sirdsapziņas.

Gribētos, lai visi patversmes suņi atrod mājas un gādīgus saimniekus. Kā viens kinologs teica, ka īstajā dzīves brīdī mums atnāk tāds suns, kādu mums arī vajag, jo caur viņu mēs arī pilnveidojam tās īpašības, kuru mums trūkst.

Vasarā mēģināsim aizbraukt ciemos!

Ar siltiem sveicieniem-

Mārlijs, Katrīna un Edgars.

P.S- Pielikumā pats Mārlijs nu jau jaunajās mājās''

Pēcis Pelēcis raksta no mājām

Labdien, meitenes un zēni :)

Pagājušā gada jūlijā, manās mājās nonāca pāris nedēļas jauns kaķu bērniņš, kurš tika izbarots ar pudelīti. Izauga braša ņipra kaķenīte, kurai šajā pavasarī sākām meklēt draudziņu, jo vienai dzīvoklī garlaicīgi (manā dzīvē vienmēr ir bijuši vismaz divi kaķuki ). Tad nu internetā uzdūros Jūsu sludinājumam, un soli pa solītim -manās mājas nonāca šis skaistais pelecītis, kuru mīļi nosaucām par Pēcīti!

Pēcis bija ļoti izkāmējis un bailīgs mincis. Izmitināju slēgtā istabā -pašam ar savu kastīti un barības-ūdens trauciņu, kā arī guļas vietu .Sākumā rokās nedevās, tupēja zem gultas, ja kāds ienāca istabā.... No kaķenes Čiepas ļoti baidījās un arī no suņu puikas -Tora. Tad sāku pa īsam brītiņam laist kaķeni istabā, kurā mitinās Pēčuks... soli pa solītim un mēneša laikā Pēcis kļuva arvien drošāks, atraisījās, nāca man klāt. Tad vienā rītā notika brīnums - Čiepa izveda Pēci no istabas uz virtuvi, tad lielo istabu un meitas istabu-it kā rādīdama, kur kas atrodas :)

Tā nu notika neticamais un tagad Pēcis pat ar suni (taksi) Tori guļ kopā un vispār ne no kā vairs nebaidās. Ir samīļots un aprūpēts. Un jūtas brīnišķīgi savā aptuveni 6/7 gadu vecumā :)

Pēcim ir mājas. Sveiciens no Pēcīša Pelēcīša :)

Jauku Jums visiem dienu un lieeeeeels paldies par kolosālo kaķuku!

P.S. PIELIKUMĀ BILDES AR MAZO ČIEPIŅU (KĀDU MĒS VIŅU ATRADĀM) UN PĒČUKU, KĀDS VIŅŠ IR ŠOBRĪD.