Labdien, meitenes un zēni :)
Pagājušā gada jūlijā, manās mājās
nonāca pāris nedēļas jauns kaķu bērniņš, kurš tika izbarots ar pudelīti. Izauga
braša ņipra kaķenīte, kurai šajā pavasarī sākām meklēt draudziņu, jo vienai dzīvoklī
garlaicīgi (manā dzīvē vienmēr ir bijuši vismaz divi kaķuki ). Tad nu internetā
uzdūros Jūsu sludinājumam, un soli pa solītim -manās mājas nonāca šis skaistais
pelecītis, kuru mīļi nosaucām par Pēcīti!
Pēcis bija ļoti izkāmējis un
bailīgs mincis. Izmitināju slēgtā istabā -pašam ar savu kastīti un barības-ūdens
trauciņu, kā arī guļas vietu .Sākumā rokās nedevās, tupēja zem gultas, ja kāds
ienāca istabā.... No kaķenes Čiepas ļoti baidījās un arī no suņu puikas -Tora.
Tad sāku pa īsam brītiņam laist kaķeni istabā, kurā mitinās Pēčuks... soli pa
solītim un mēneša laikā Pēcis kļuva arvien drošāks, atraisījās, nāca man klāt. Tad
vienā rītā notika brīnums - Čiepa izveda Pēci no istabas uz virtuvi, tad lielo
istabu un meitas istabu-it kā rādīdama, kur kas atrodas :)
Tā nu notika neticamais un tagad
Pēcis pat ar suni (taksi) Tori guļ kopā un vispār ne no kā vairs nebaidās. Ir
samīļots un aprūpēts. Un jūtas brīnišķīgi savā aptuveni 6/7 gadu vecumā :)
Pēcim ir mājas. Sveiciens no Pēcīša
Pelēcīša :)
Jauku Jums visiem dienu un
lieeeeeels paldies par kolosālo kaķuku!
P.S. PIELIKUMĀ BILDES AR MAZO ČIEPIŅU
(KĀDU MĒS VIŅU ATRADĀM) UN PĒČUKU, KĀDS VIŅŠ IR ŠOBRĪD.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru