Princis un Princese raksta no Mājām

Pelēkbaltie kaķīši brālis un māsiņa Princese un Princis līdz šim bija kaķi, kas gluži nedzīvoja badā, jo viņiem bija barotāja, bet aukstajā laikā viņiem bija, kur patverties pagaidu mītnē, tomēr īstu māju abiem pūkaiņiem nebija. Pirms apmēram mēneša abi murrātāji devā uz Rīgu, kur viņiem abiem atradās mīļi saimnieki, un Laimes māte parūpējās, lai abi astaiņi turpmāk dzīvotu viens otram līdzās kaimiņos.

Tikko saņēmām vēstuli no jaunajiem saimniekiem:

''Ir pagājis gandrīz mēnesis, bet joprojām priecājamies par mūsu jauno ģimenes locekli Princi. Ceru, ka arī Princis ir laimīgs, nonākot mūsu ģimenē.
Pirmās trīs naktis mums bija ''jautras'', gluži kā, kad ģimenē ienāk jaundzimušais, jo Princītis raudāja un bija satraukts. No gultas apakšas nāca ārā tikai naktīs, kad manas meitiņas gulēja un mājās bija miers. Princis laikam līdz šim bērnus nebija saticis, bet nu jau arī bučojās ar meitenēm.
Princis ēd daudz un ir diezgan izvēlīgs. Kad griežu zivi, tad virtuvē ienāk Princis, nāsītes kustinādams un meklēdams zivi. Arī garneles nesmādē, ļoti ieinteresēts vēroja kā tīru garneles un lieku bļodiņā. Sausā barība negaršo, bet kad saku, ka šodienas slapjās barības deva apēsta, tad var arī sauso barību paēst. Ja ierauga ko garšīgu uz galda, tad galds nav šķērslis.
Princim ļoti patīk bučoties, pēc bučošanās mani vaigi ir slapji! Princim visiemīļotākā vietiņa, kur gulēt, ir klēpis, bet ja neieguļās klēpī, tad noteikti vismaz apgulsies tā, lai būtu saskarē ar mani. Mani laikam Princis uzskata par mammu, jo kā no rīta pieceļos tā skrien un rāda, ka bļodiņa ir tukša. Vairākas reizes esmu gandrīz arī nokritusi, jo tā pinās man pa kājām, ka nebija kur soli spert.
Ziemassvētkos Princim izklaides objekts bija eglīte. Eglīšu mantiņas mūsmājās sāka lidot, kad mēs devāmies pie miera. Miers nebija ilgs... Interesanti šķiet tas, ka Princis gultā skrien uz apli un kož sev astē! Gluži kā suns!
Nedaudz cieš arī mūsu dīvāni, bet mēs piedodam un naktīs sašņācamies un Princis saprot, ka vairs tā darīt nevar un nāk uz gultu atvainoties un sabučoties. Princis ir liels murrātājs! Atliek piemiegt Princim ar aci, kad jau sākas murrāšana.
Arī Princesei iet ļoti, ļoti labi un viņa tiek bezgalīgi mīlēta! Raksturs un paradumi abiem mīluļiem ir ļoti līdzīgi. Princesīte jau ir saostījusies ar mājas suni Kūperu, kuram jaunatnācēji gan lielu prieku nerada, jo sirsniņa greiza. Pat atsakās gulēt mājās,  nakšņo tikai ārā. Ceram, ka līdz vasarai visi sadraudzēsies un varēs dzīvoties pa pagalmu un dzenāt zvirbuļus
Arī Princese ir ļoti dauzelīga, mantas lido pa gaisu un Princese planē līdzi. Arī Princese dara interesantas lietas, kā piemēram, nes čību mutē vai naktī spēlējās ar biksēm, kas noliktas uz krēsla, bet no rīta guļ zemē...
Mēs esam ļoti laimīgi un pateicīgi par diviem tik burvīgiem kaķiem - brāli un māsu!''

Princese

Princis

Tobītis meklē mīlošu ģimeni

2 gadus vecais Tobītis ir kustīgs, rotaļīgs, labsirdīgs, jauks suņu puika, kurš prot dažādus suņu trikus. Šobrīd dzīvo pagaidu mājās, bet labprāt kļūtu par ģimenes locekli aktīvai un mīlošai ģimenei.

Sunītis nav piemērots dzīvošanai pie ķēdes, bet var dzīvot gan privātmājā gan dzīvoklī.

Tel. 29178513

Pazudis kaķis! (atradusies un atgriezusies mājās)

Vakar vakarā kaķenīte izgāja ārā O.Kalpaka un Bēnes ielas rajonā, bet atpakaļ nav atnākusi. Saimnieki uz Auci pārcēlušies pavisam nesen, tādēļ kaķenīte vēl īsti nepazīst vidi un iespējams apmaldījusies. Kaķenīte ir labsirdīgas, mīļas dabas un atsaucas uz vārdu Hēra.

Ja esi redzējis šo kaķīti, lūdzu, zvani saimniekiem uz

nr. 28876879.

Ziemassvētku sveicieni no Podziņas

''Sveicieni Ziemassvētkos, no Podziņas!

 Man jau ir 5 mēneši, sveru 2 kg. Man ir lielais brālis Dūmiņš un lielā māsa Pika. Viņi nelabprāt grib ar mani spēlēties, jo ir vecāki un negrib rotaļāties tik daudz un tik bieži kā es.  Man iet labi. Ir pilns vēderiņš un silta gultiņa. Es esmu ļoti dauzonīga,  māku pa aizkariem uzkāpt pat uz sekcijas. Man ir asi nadziņi un zobiņi, bet protu būt arī ļoti, ļoti mīļa. Saimnieki mani lutina un mīļo, saka, ka es esot mīļa kaķu meitenīte. Esmu Laimīga un man iet ļoti, ļoti labi.

Ar mīļu sveicienu Podziņa!''

Patriks būtu laimīgs svētkus sagaidīt īstās mājās (ADOPTĒTS)

Patriks ir 4-5 gadus vecs runcītis, kurš no mazotnes dzīvojis pagrabā. Nav tā, ka kaķītis paniski baidītos no cilvēkiem, bet ir ļoti piesardzīgs. Viņa mīlestība un uzticība būs jāiekaro pamazām un ar pacietību. Patriks ir kastrēts un vakcinēts. Šobrīd dzīvo pagaidu mājās, bet noteikti gribētu uz svētku eglītes sveču liesmiņām nolūkoties jau sēžot līdzās savam īstajam, vienīgajam un mīļajam saimniekam.

T. 26514490

Meklējam rūpīgu un apzinīgu saimnieku! (ADOPTĒTS)

Izcils Latvijas dabas brīnums - veselīgs svītrainais aborigēnkaķēns Rems. Runcīti viņa mamma atveda pie cilvēkiem pēc tam, kad bija apmācījusi viņu izdzīvošanai brīvā dabā. Tagad jau mēnesi mazais dzīvnieciņš mīt pagaidu mājās, viņam ir labas manieres, kaķēns ir iejuties mājas kaķa dzīvē, no cilvēka vairs gandrīz nemaz nebaidās. Joprojām ir piesardzīgs, bet apveltīts ar izdomu, humora izjūtu un dzivesprieku, drīzāk izskatās, ka Rems koķetē, nevis baidās. Pamazām apgūst saskarsmi ar citiem mājas iemītniekiem - trim kaķiem un taksi. Kaķēns ir attapīgs, viegli apgūst dažādas rotaļlietas, jau prot izpildīt vienu triku. Nonācis laba un iejūtīga cilvēka rokās, iemācīsies vēl daudz labu lietu. Remam patīk draudzēties ar savu uzticības personu, viņš rotaļājoties prot ievilkt nadziņus. Rems jau ir gatavs doties uz savām pastāvīgajām mājām un sagādāt prieka pilnus gadus saviem īstajiem cilvēkiem. Remam pierē ir iezīmēts skaists skarabejs kā īstam aborigēnkaķim pienākas.

Tel.26514490

Ar sveicieniem, Wacaps un Kūkums

Abi minkas, saukti arī par brāļiem Kaudzītēm (tā ir, ja gultas vidū mazas, melnas čupiņas guļ)

''Lai gan pagājis vēl nav ne mēnesis, kopš uzradās abi minkas, nav bijusi tāda diena, kad nepriecātos par abiem razbainiekiem un to, ka tieši pie mums viņi atraduši mājas.

Neskatoties uz to, ka kaķu vārdus (Vienīgi Vasabi mainījās uz Wacapu, jo nu mincis pilnīgi izskatījās pēc tāda, ir aktīvs un nebēdnīgs bez gala (Wat`s up – no angļu valodas – kas notiek/kas jauns?) un sapni par tiem bijām izsapņojuši jau sen, bailes no alerģijas turēja grožos un neļāva pat pieļaut domu par kaķi, kur nu vēl diviem, mūsu dzīves telpā. Bet tad nāca intuitīvi pareizs lēmums  - viss, mums beidzot būs mincis. Un nevis viens, bet divi, lai nav garlaicīgi un lai būtu balanss ar diviem lielajiem četrkājainajiem – sunčiem! Un arī alerģija atrisinājās pati no sevis, jo Kūkums katru nakti nāk un guļ virsū te uz galvas, te uz kakla un pat uz sejas – nospriedām, ka ārstē, jo citādi jau tas nav izprotams...

Visu ceļu līdz Valmierai abi minkas intensīvi sarunājās ar mani caur savas mājiņas režģīti un mēģināja tajā ieķepot visu, kas bija tuvumā. Lai cik drosmīgi, esot mašīnā, nokļuvuši jaunajā dzīves vietā, minči bija gan ziņkārīgi, gan nobijušies reizē. Atklājām savā mājvietā arī tādas vietas, kuras līdz šim nezinājām, jo, piemēram, Kūkums izdomāja, ka iesprūst gultas konstrukcijā ir prātīgi, tāpēc vakarpusē nācās skrūvēt nost vairākas detaļas, lai minku dabūtu no turienes ārā....

Arī bažas par sadzīvošanu ar lielajiem baltajiem (labradors un retrīvers) ir pagaisušas, jo vienam no viņiem minkas ir vienaldzīgi un tāda līnija tiek ieturēta arī no kaķu puses, bet labradora meitenei Pēdai abi sīči ļoti patīk un tagad jau visi trīs gan kopā spēlējas, gan auklē viens otru, pa reizei nolaižot ar mēli (mēs par to uzzinām tad, kad atskrien Wacaps ar galīgi slapju kažoku un mēģina paglābties no Pēdas laipnības, ielienot klēpī).

Visā visumā sadzīvojam ļoti labi un esam patiesi gandarīti par ģimenes pieaugumu, abi sīči ēd dūšīgi un Wacaps jau ir kārtīgi apvēlies bumbulis, Kūkums gan vēl ietur slaido līniju, bet gan jau uz Ziemassvētku trakumu padosies arī viņš

Sakām lielu paldies par iespēju tikt pie diviem fantastiskiem minčiem un vēlam visiem priecīgus un ģimeniskus svētkus! ''

Abi minkas ar labradora meiteni Pēdu (izteiksmīgi žāvājoties), kam abi mazie ļoti patīk un interesē.

Auces dzīvnieku aizsardzības biedrība savā, dzīvnieku saimnieku un neskaitāmu izglābto ķepaiņu vārdā pateicas Borisa un Ināras Teterevu fondam, nodibinājumam ‘’Dzīvnieku draugs’’, patversmei ''Mežavairogi'', laikrakstam ''Zemgale'' Ludmilai Stavro, Pranim Lignickim, Aijai Vežukai un visiem, kas šī gada laikā ir bijuši kopā ar mums un nelaimē nonākušajiem ķepaiņiem.

Suņu ģimenīte gaida labu saimnieku (ADOPTĒTI)

Novembra beigās rakstījām par suņu ģimenīti, kura pēc saimnieces nāves jau ilgu laiku dzīvoja nepiemērotos un šausmīgos apstākļos:

http://dzivniekiauce.blogspot.com/2014/11/sos-steidzami-vajadzigas-pagaidu-majas.html

Divi no suņuki - tētuks un mammuks - tika nogādāti patversmē "Dzīvnieku Draugs", kur izrādījās, ka abi ir mīļi, labestīgi, draudzīgi un rotaļīgi.

Kucēntiņš diemžēl grūtajā dzīvē ir kļuvis pavisam tramīgs un pagaidām neizdodas viņu sagūstīt, bet mēs ceram, ka pamazām ar pacietību un rūpēm izdosies pieradināt arī viņu.

Mammuks un tētuks jau itin labi iejutušies patversmes dzīvē, it īpaši suņu vīrelis ir varen svarīgs un bravurīgs - viss viņam jāzina un jāpieskata, visur jāpiedalās.

Abi sunčuki ir pamaza auguma un labprāt dzīvotu gan dzīvoklī, gan privātmājā, gan laukos. Vienīgais, ko viņi nekad vairs negribētu piedzīvot, ir bads, sals un cilvēku nežēlība.

VISI TRĪS SUNĪŠI ADOPTĒTI UN DEVUŠIES UZ MĀJĀM!

Ripiņš Mājās

Pirms dažām nedēļām vēl tikai meklējām mazajam ausainim mājas, bet nu jau esam saņēmuši iepriecinošu un mīļu vēstuli no mājām:

Labrīt!

Nu jau nedēļu mazais kaķēns dzīvo Aizputē. Mazais delveris ieradās mūsmājās 28.novembra rītā. Mazs kamoliņš - mazliet nedrošs, nobijies, bet ļoti ziņkārīgs. No sākuma nevarējām izdomāt vārdu mazajam mīlulim - tika minēti visādi vārdi - Ričiņš - nevar likt, jo kaimiņam tā sauc suni, Rūdis - atkal traki, dēlam draugs ir Rūdolfs, kuru visi sauc pr Rūdi, Arčijs - kas nu tas par vārdu mazam kaķēnam, dēls gribēja likt vārdu Ritiņš, bet beigās ielikām vārdu - Ripiņš.
Ripiņš visu laiku meklē vietu pie cilvēka - kamēr ēdam - Ripiņš ierāpjās klēpī, kāds sēž pie datora - Ripiņš sēž uz pleca, skatamies televizoru - Ripiņš atkal klēpī un skaļi maļ savas dzirnavas. Kaķēns ēd visu, bet vislielākais kārums ir siers.
Mīļākā nodarbe ir spēlēšanās. Ripiņš dzenā gan bumbiņas, gan rullīšus, un ļoti patīk konfekšu papīriņi - tie čaukst un tiek dzenāti pa visu māju, tad es tos atrodu visneiedomājamākās vietās. Vakaros sākās lielā jautrība - ir ālēšanās pa gultu, jo interesanti šķiet, ka kāds kustina roku vai kāju zem segas, tad ir tādi lēcieni un skrējieni. Ripiņš ir mazais alpīnists, jo augstāk var uzkāpt, jo labāk.
Katrā ziņā mājās ir jautrība līdz ar Ripiņa ierašanos un mīlestības viņam pietiek priekš visiem ģimenes locekļiem, tikai nezin kā būs, kad būs jāiepazīstas ar mūsu mājas sargu - vācu aitu suni Rembo.

Ripiņš un mēs visi pārējie novēlam jums baltus un gaišus svētkus!

Ar mīļiem sveicieniem!

Sirsnīgi sveicieni no Puikas!

Ir jau pagājis mēnesis kopš esmu jaunajās mājās pie saviem vecākiem. Pirmās dienas biju nedaudz saspringts, kad mani izveda pagalmā, stāvēju nekustīgi, tikai pateicoties mammai, kura mani paskubināja, sāku pamazām iepazīt savu jauno dzīvesvietu, kura man tagad būs jāapsaimnieko.

Gandrīz nedēļu mani vecāki nevarēja vienoties par jauno vārdu, līdz beidzot nokristīja mani par Rio. Vārdu pieņēmu uzreiz, jo par puiku, puišeli mīļumu un citos jaukos vārdiņos mani jau tāpat saukā.

Man klājas ļoti labi, ēdu visu, ko dod, neesmu izlepis, un ja tā godīgi, es varētu ēst cauru dienu, ja tikai man to ļautu.

Man ir sapirktas un sadāvinātas mantiņas, ar kurām labprāt spēlējos, taču vislabāk man patīk dauzīties tāpat.

Atzīšos, ka man ir viens nejauks niķis - man patīk kost gan kājās, gan ieķerties bikšu starās, reizēm patīk noraut no krēsla mammas drēbes uz grīdas, kamēr mamma neredz.

Vispār es esmu ļoti žiperīgs puika, ļoti reti esmu mierīgs, kā mamma saka -mūžīgais dzinējs.

Mēs bieži ejam pastaigās, sākumā gājām trīs reizes dienā (pirmā bija 6-os no rīta),bet tagad ejam divas, no rīta izskrienos tepat pa pagalmu.

Esmu ļoti mīļš, ļoti patīk bučoties. Pirmajā nedēļā, kamēr sāku apjaust savu jauno dzīves statusu, es vēl nerēju un mani vecāki domāja, ka es neprotu, bet tad ieraudzījis lidojam putniņu, pēkšņi ierējos un tagad reju, kad vien tik varu. Balss man ir skaļa, kā nekā man taču ir sargājams īpašums, lai visi zin, ka joki mazi.

Es jau pamazām gatavojos ziemai - mans kažociņš ir sakuplojis un arī siltās drēbes mamma man ir sagatavojusi.

Vecāki mani jau divas reizes mazgāja vannā - pirmoreiz man ne visai patika, bet otrajā reizē biju mierīgs, jo zināju cik laba sajūta ir būt tīram, biju laimīgs un bezgala priecīgs. Domāju, ka esmu par sevi pastāstījis daudz, galvenais, ka man ir ģimene, kas mani ļoti mīl un es esmu ļoti laimīgs.

Nosūtu jums visiem mīļus sveicienus, kā arī visiem patversmes iemītniekiem, un novēlu, lai notiek Ziemassvētku brīnums un viņi arī sev atrod labas ģimenes un ir tikpat laimīgi kā es.

Jūsu Rio - Puika.

Dažādie, graciozie, skaistie, mīļie un noslēpumainie

Pavisam nesen uz jaunām mājām devās divi mūsu aizbilstamie kaķēni, kuriem tika doti skanīgi vārdi: Auce un Aucis. Kaķīte kopā ar citiem mājas mīluļiem tagad dzīvo mākslinieces Aivas Bulmeres mājās. Iespējams, ka arī Aucīte drīz kļūs par modeli kādai jaunai saimnieces gleznai.

Aucīte un Aucis no Auces

Pavisam nesen uz jaunām mājām devās divi mūsu aizbilstamie kaķēni, kuriem tika doti skanīgi vārdi: Auce un Aucis. Vēstuli un bildes esam saņēmušas no kaķenītes Aucītes saimnieces, kura pēc profesijas un aicinājuma ir māksliniece, tādēļ ir iespējams, ka arī Aucīte tāpat kā citi saimnieces Aivas mīluļi drīz kļūs par modeli kādai gleznai.

Labdien.
22.novembra vakarā paņēmu mazo kaķenīti. Ātri iejutās jaunajās mājās. Ārā nelaižu, dzīvo mājās (...) Kaķītis staigā man pakaļ, spēlējamies, guļ klēpī, pa nakti guļ blakus, bet no rīta kā pulkstenis pēc 6.00 ir augšā. Aucīte iet kārtoties tikai kastītē, ēd labi un pa nedēļu jau, šķiet, ir paaugusies. Ar lielajiem kaķiem ir neitrālas attiecības, no sākuma parūca pašņāca viens uz otru, bet tagad ēd no viena trauka. Ļoti mīļa un inteliģenta kaķīte. Paldies!

Aucītei tagad ir jauka kaimiņiene sunīte Sise

Arī runčuks Aucis un viņa saimniece mums raksta par to, kā Aucis iejuties jaunajās mājās:

Labdien!
Paldies par mūsu jauko ģimenes locekli! 
Jaunā draudzene Rūtiņa pieņēma, abi izdauzījās, paēda, Aucis tika nomazgāts ar mēli, kā nākas, un abi sataisījās uz guļu. Šajā brīdī abi iemūžināti.