Gandrīz nedēļu mani vecāki nevarēja vienoties par jauno vārdu, līdz beidzot nokristīja mani par Rio. Vārdu pieņēmu uzreiz, jo par puiku, puišeli mīļumu un citos jaukos vārdiņos mani jau tāpat saukā.
Man klājas ļoti labi, ēdu visu, ko dod, neesmu izlepis, un ja tā godīgi, es varētu ēst cauru dienu, ja tikai man to ļautu.
Man ir sapirktas un sadāvinātas mantiņas, ar kurām labprāt spēlējos, taču vislabāk man patīk dauzīties tāpat.
Atzīšos, ka man ir viens nejauks niķis - man patīk kost gan kājās, gan ieķerties bikšu starās, reizēm patīk noraut no krēsla mammas drēbes uz grīdas, kamēr mamma neredz.
Vispār es esmu ļoti žiperīgs puika, ļoti reti esmu mierīgs, kā mamma saka -mūžīgais dzinējs.
Mēs bieži ejam pastaigās, sākumā gājām trīs reizes dienā (pirmā bija 6-os no rīta),bet tagad ejam divas, no rīta izskrienos tepat pa pagalmu.
Esmu ļoti mīļš, ļoti patīk bučoties. Pirmajā nedēļā, kamēr sāku apjaust savu jauno dzīves statusu, es vēl nerēju un mani vecāki domāja, ka es neprotu, bet tad ieraudzījis lidojam putniņu, pēkšņi ierējos un tagad reju, kad vien tik varu. Balss man ir skaļa, kā nekā man taču ir sargājams īpašums, lai visi zin, ka joki mazi.
Es jau pamazām gatavojos ziemai - mans kažociņš ir sakuplojis un arī siltās drēbes mamma man ir sagatavojusi.
Vecāki mani jau divas reizes mazgāja vannā - pirmoreiz man ne visai patika, bet otrajā reizē biju mierīgs, jo zināju cik laba sajūta ir būt tīram, biju laimīgs un bezgala priecīgs. Domāju, ka esmu par sevi pastāstījis daudz, galvenais, ka man ir ģimene, kas mani ļoti mīl un es esmu ļoti laimīgs.
Nosūtu jums visiem mīļus sveicienus, kā arī visiem patversmes iemītniekiem, un novēlu, lai notiek Ziemassvētku brīnums un viņi arī sev atrod labas ģimenes un ir tikpat laimīgi kā es.
Jūsu Rio - Puika.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru