‘’Sirsnīgus sveicienus sūta Pūks Vitamīns!
Pa šo laiku Pūkiņš ir audzis, audzis, izaudzis pusotras reizes lielāks, un apguvis
dažādas kaķim nepieciešamas prasmes. Vienu nu gan viņam nemaz nevajadzēja apgūt
- murrāšanu un mīlestību, pat rokā kož murrādams. Pašlaik apgūst datorprasmi.
Vēl īsti nesanāk, tādēļ vēstuli jāraksta saimniecei, bet tas jau ir apmēram
viens un tas pats, jo mēs taču abi esam nešķirami. Kur viens, tur otrs. Nu, īsts mīlas stāsts.
Bijām arī pie ārsta aizbraukuši. Pūkiņam tur patika,
jo daktere teica, ka viņš ir riktīgi smukais kaķis, vilniņa mīksta un gara kā
īstam angoras runcim. Kam gan nepatīk komplimenti! (...) Sunim viņš tik ļoti
patīk, ka pat neuzrūc. Ļoti uztraucas, ka kāds ciemiņš Pūkiņu neaiznes projām.
Savukārt Pūks ļoti laužas pie āra durvīm un loga, kur sajūtams svaigs gaiss.
Laikam tas viņam palicis prātā no mazotnes. Kaķēns ļoti tīrīgs, raksturiņš
neatlaidīgs. Domājam, ka ar dzīvi ir apmierināts, jo nu jau lielāko tiesu guļ
pie mums gultā vai arī saimniecei uz kakla kā balta apkakle. Allažiņ paprasa,
lai paņemam viņu rokās. Drīzumā dosimies arī uz pirmo poti.
Pielikumā četras bildes no Pūka Vitamīna pirmās fotosesijas (2 - kāds
bija sākumā un otras divas tad, kad palika divi mēneši vecs).’’
