piektdiena, 2016. gada 15. janvāris

Vakar saņēmām zvanu no kāda autobusa šofera par to, ka Lielauces pagasta teritorijā ceļa malā guļ savainots suns. Suns pēc visām pazīmēm nespēja pats pārvietoties, jo nekustīgi gulēja kupenā. Dzīvnieks atradās pie pieturas Lielauces kapličas tuvumā. 
Tā kā suns bija bezpalīdzīgā stāvoklī, sākām organizēt tā glābšanu. Griezāmies pie kādas Lielauces pagasta iedzīvotājas ar lūgumu atpazīt suni, ja tas būtu noklīdis no kādas vietējās sētas. Pēc kundzes liecības, šāds suns Lielaucē visticamāk tomēr nebija redzēts, pēc kā spriežam, ka dzīvnieks šajā vietā atvests no citas vietas un pamests.
Pēc tam nogādājām suņuku pie vetārstes Dobelē. Izrādījās, ka suns ilgstoši ir dzīvojis, nesaņemot pienācīgu kopšanu un veterināro aprūpi. Akūtu ievainojumu dzīvniekam nebija, bet viņš tomēr bija bezpalīdzīgs, jo ir zaudējis redzi, un savainotās acis viņam sagādāja ciešanas, kuru dēļ dzīvnieks pūlējās kaut kā glābties, turot galvu sniegā. Suns patstāvīgi nav spējīgs pārvietoties, viņš, pamests aukstumā, visdrīzāk būtu nosalis vai cietis satiksmes negadījumā. Suņa kažoks bija tā savēlies, ka katra kustība dzīvniekam sagādāja ciešanas, uz vienas ciskas apmatojuma nebija vispār – matu kamols bija burtiski norauts.
Vetārste sniedza sunim nepieciešamo medicīnisko aprūpi, kopīgiem spēkiem suni nocirpām, lai atbrīvotu no matu kamoliem. Vetārste sniedza dzīvniekam pajumti, lūdzot mūs iesaistīties negadījuma noskaidrošanā un jaunu māju meklējumos.
Lūdzam ieskatīties bildēs, īpaši Lielauces un Auces novada iedzīvotājus! Varbūt jūs atpazīstat suņuku un ziniet, kas ir tā saimnieki.
Protams, pēc iespējas ātrāk vēlamies atrast sunītim jaunas mājas un cilvēkus, kas viņu mīlētu un aprūpētu. Sunītis ir neredzīgs, bet ļoti draudzīgs un jauks.
Tel. 26514490, 26316263



Šis stāsts ir ar laimīgām beigām.Sunīša saimnieki ir atradušies un viņš laimīgi nokļuvis mājās.Par laimi, viņš nebija izmests vai kā cietis no cilvēku nežēlības, tikai kādā brīdī nepietiekami uzmanīts un aizklīdis,vairs nespējot atrast ceļu uz mājām.Šis ir vēl viens gadījums kas pierāda, ka veci suņi neaiziet no mājām nomirt,viņi vienkārši neredz, nedzird un nespēj atrast ceļu atpakaļ, tādēļ viņus ir jāmeklē, nevis ''jānoraksta''!



otrdiena, 2016. gada 12. janvāris

Laimīgais Badijs

Ļoti mīlīgais Badijs bija nokļuvis neapskaužamā situācijā. Ģimene, pārceļoties uz citu dzīves vietu, suni atstāja mājās vienu pašu. Tas sunim bija ārkārtīgi mokoši, jo viņam ļoti patīk cilvēki īpaši bērni. Palicis vienatnē suns sadarīja dažādus nedarbus, kauca, klīda apkārt, uztraucot vietējos iedzīvotājus. Pēc tam, kad sāka iejaukties policija, suņa īpašnieki vērsās pie Auces dzīvnieku aizsardzības biedrības ar lūgumu palīdzēt. Tad Badija dzīve nokārtojās tik labi kā iepriekš neviens pat nevarēja cerēt.
Tagad Badijs ir vienīgais mīlulis privātmājā ar lielu teritoriju, viņš ir lolots suns un beidzot viņam ir tik daudz cilvēku sabiedrības, cik viņš visu laiku ir gribējis un pelnījis. Drūmākais posms dzīvē, kuru suns pavadīja pie ķēdes ir aizmirsts.



Adoptēta un devusies uz īstajām mājām

Meitene ir pusotru gadu jauna, skaista, omulīga, draudzīga melnbalta kaķenīte. Kaķenīte ir ļoti sabiedriska un visu laiku grib būt cilvēku tuvumā, tikai ar citiem kaķiem gan nesatiek. Sterilizēta un kārtīgi apmeklē kaķu tualeti, istabas kaķis. Šobrīd kaķītis jau kādu laiku dzīvo pagaidu mājās un viņai ļoti nepieciešamas īstās mājas un mīļš, gādīgs saimnieks. Kaķītis būs ideāls draugs cilvēkam, kurš nav ilgstoši prom no mājām, jo viņai nepatīk ilgi palikt vienai. Cilvēka tuvums, omulība, mīlestība un gādība ir tas pēc kā ilgojas viņas mazā sirds.

Tel. 26514490 vai 29538205








Koko sūta mums sveicienus

''Labvakar, Koko iepriekšējās mājās! :)
Novēlam jums visiem - lieliem un maziem -lielisku, izdevušos , priecīgiem notikumiem bagātu Jauno gadu!
Jau pagājis laiciņš, kopš esam laimīgi kopā ar kaķenīti Koko! Viņa jūtas lieliski un ir nešķiramas draudzenes ar otru mūsu kaķenīti. Mūsu meitiņai Martai Koko ir īstā mīlule.:)
Pieliekam dažas bildītes no kaķu dzīves- priekšstatam.
Domāju, cik daudz gan prieka iet garām tiem cilvēkiem, kam nav mājās kāda dzīvnieciņa.

Vēlreiz paldies, ka atradāt, izglābāt un devāt iespēju mums būt kopā ar tik lielisku kaķi kā Koko!''







Vēstule no Čārlija

Vēstuli saņēmām no Čārlija jaunajām mājām.
Čārlijs ir īpašs kaķis arī ar to, ka bērnībā, dzīvojot pie mums pagaidu mājās, izauklēja kaķēnus, kas bija krietni jaunāki par pašu. Arī jaunajās mājās bez mīļiem saimniekiem runčukam ir draugs, ar kuru čubināties un mīļoties.



trešdiena, 2016. gada 6. janvāris

Palīdzam meklēt mājas!

Meitenītes, 3 mēnesīšus vecas.
Labsirdīgas, draudzīgas.
Varam vienoties par nogādi uz jaunajām mājām.
Tel. 26514490, 26316263





Kucēnu mamma








otrdiena, 2016. gada 5. janvāris

Vēstis no laimīgajiem

Svētku laikā mūsu pastkastītēs bija sabirusi kaudzīte iepriecinošu un jauku vēstuļu no mūsu bijušajiem aizbilstamajiem pūkaiņiem un viņu tagadējiem saimniekiem. Mums liels prieks par katru ziņu, kad dzīvnieciņš ir atradis īstās mājas, bet viņa adoptētājs ir saticis draugu un mīluli.

Paldies Jums visiem, ka esat!

''Sveiciens no Lotiņas!
Nu jau viņa ir mīļuma iemiesojums. No viņas nevar ne atkauties, ja uznāk mīlēšanās garastāvoklis.''mocijzīme smile






''Labvakar! Gribēju pastāstīt, kā mums sokas  Rūsiņas audzināšana. Esam viņu nosaukuši par Minci, jo tas bija vienīgais vārds, uz kuru viņa atsaucas un sāka nākt ar mums draudzēties. Pirms tam bija ļoti kautrīga nenāca ārā pat no gultas apakšas, bet tagad jau droši staigā pa istabu, bet gultā nelien un rokās dodas ar neuzticību, bet atļauj, lai viņu ņem rokās. Pielikuma aizsūtu bildes. Lai jums jauki un gaiši svētki un veiksme darbos nākamajam gadam, izturību lietā, ko darāt un vairāk atsaucīgu cilvēku apkārt. Priecīgus svētkus!''







''Ziemīgi un mīļi Doras (ex-Hēras) sveicieni no Limbažiem!''


Par to, ka mājas meklējamas divām mazām trīskrāsainām kaķenītēm uzzinājām dienu pirms Ziemassvētkiem un jau tajā pašā dienā viņām pakaļ atbrauca laimīgie adoptētāji.
''Sveiki!
Izdomāju nosūtīt bildītes, kā mazajām mīlulēm sokas jaunajās mājās. 
Abas dāmītes ir ļoti labi iedzīvojušās, aktīvi skraida un spēlējas, ir supermīļas viena pret otru un arī pret mums.
Ziemassvētkos dāmas dabūja pašas savu mājiņu, kur asināt nadziņus un atpūsties, kad visi spēki iztērēti.''