Sākam lūkoties pēc mājām kaķēniem (apm. 2 mēneši) - trīs kaķenītēm un diviem runcīšiem. Par katru no viņiem ir atsevišķs un īpašs stāsts, tādēļ lūgums zvanīt T. 26316263; 26514490

RAILA (ADOPTĒTA)

RONJA (ADOPTĒTA)

RONJA (ADOPTĒTA)

RŪDIS (ADOPTĒTS)

REINA (ADOPTĒTA) UN ROJS (ADOPTĒTS)

REINA (ADOPTĒTA)

Čombis un Čaks

Vēl arvien priecājamies par to, cik ļoti ar saimniekiem paveicies mazajiem kaķēniem Čombim un Čakam. Varam vien vēlēties, lai tādu saprotošu, gādīgu, atbildīgu un mīlošu cilvēku būtu vairāk un visiem astaiņiem būtu īstas mājas un cienīga dzīve.

Čombis un Čaks tik ļoti nomocījuši Boni, ka viņam pat vairs nav spēka pozēt un viņš gatavs aizmigt uz līdzenas vietas :)

Zīmēšanas procesā piedalījās arī abi mazie kaķu puikas. Viens centās dzēšgumiju izmantot kā hokeja ripu, bet otrs gribēja zīmējumu pielabot, zīmuli pabakstot.

Poga-Podziņa (agrāk Ra) mājās

Ra pie mums nokļuva vairs ne kā kaķēns, bet trīsgadīga dāma. No pirmajām dienām bija skaidrs, ka Ra ir ļoti kārtīga un pieticīga kaķenīte, kurai ļoti patika ķemmēšana un kura labi sadzīvoja ar citiem dzīvniekiem. Lai arī pieaugušam dzīvniekam jaunu māju atrašana ir visai sarežģīts uzdevums, Ra paveicās. Tagad kaķenītes vārds ir Poga, un viņa dzīvo īstajās mājās pie mīļiem saimniekiem.

Kaķenīte labi iejutusies. Draudzējas, guļ līdzās saimniekiem. Klīst kā mazs spociņš, ko dažkārt pat nevar pamanīt. 

Māju un draugu meklējumos

Šobrīd pie mums pagaidu mājās dzīvo 12 kaķēni, kuriem visiem nepieciešamas mājas, īsto saimnieku mīlestība un rūpes.

Vajadzības gadījumā un iespēju robežās, piedāvājam arī iespēju kaķīšus aizvest uz jaunajām mājām.

Tel. 26316263; 26514490

Svītrainās kaķenītes Nensija un Nata ir mīļas ne tikai viena pret otru, bet arī pret cilvēku. Abas ir skaļas murrātājas un omulības nesējas. Viņām ir vēl trešā māsiņa Nika, kura šoreiz kadrā nav iekļuvusi. (ADOPTĒTAS)

Melnbaltais runcītis Oreo ir nedaudz kautrīgs, visdrošāk jūtas savu sugas brāļu un māsu tuvumā. Labprāt iesaistās rotaļās, ļoti skaļi murrā un ar katru dienu arvien vairāk sāk uzticēties cilvēkiem. Rokās paņemts, ļaujas glāstiem, lai gan pats vēl nedaudz kautrējas sevi pieteikt un izrādīt.

T. 26316263; 26514490

Melnbaltā kaķenīte ODRIJA. Mīlīga, murrīga un kustīga kā ūdenszāle (ADOPTĒTA)

Trīskrāsainā kaķu meitenīte Ronja vēl ir pavisam mazs kunkulītis, kuram nepieciešamas lielas rūpes un mīļums, pēc kura kaķenīte tiecas ar visu savu būtību, burtiski prasoties, lai paņem rokās, lai samīļo. (ADOPTĒTA)

Mīlīgā svītrainīte ir Nensija, bet viņai līdzās māsiņas Greisija un Tince. Abas īstas mieramikas, guļ, staipās labsajūtā un omulīgi murrā. (ADOPTĒTAS)

Ozis. Melnais kaķēns ir nedaudz bikls, bet mīļš un rokās paņemts, nebēg prom, bet labprāt ļaujas glāstiem. (ADOPTĒTS!)

Fēlikss

Fēlikss ir kaķēns, kurš kopā ar saviem bēdu brāļiem tika izvilkts no bedres zem daudzdzīvokļu mājas balkoniem. Dzīvē ir gājis visādi, bet tagad runcītim ir īstas mājas.

Vēstule no Feliksa saimnieces:

''Tā, nu, mēs augam – no maza līdz lielam. Iet laukā, klausa un atsaucas uz vārda Fēlikss vai vienkārši Felis. Izvēlas pats, kad grib mīļoties, kad kosts.

Vislabprātāk ēd kaķu barību ‘’Fēlikss’’ (šajā vietā mums nerodas nekādi jautājumi, zinot, kā sauc pašu runčuku :) ).

Felītim piemīt arī viena ‘’dīvainība’’- viņš zīž savu astes galiņu. Tas ir tik piemīlīgi.''

Mince

Mince ir viena no pieciem kaķēniem, kuri piedzima kaimiņu šķūnī, jo no visiem iepriekšējiem kaķēniem viņu mammas īpašniece atbrīvojās cietsirdīgākajā veidā. Kaķenīte, glābjot savus bērnus, tos neparādīja īpašniecei, bet atveda tieši pie līdzjūtīgiem kaimiņiem. Kaimiņi kaķenīti un viņas bērnus baroja, līdz tos uzņēmām pie sevis pagaidu mājās. Kaķēni bija jau paaugušies, tādēļ viņiem bija ļoti grūti pierast pie cilvēka. Mince (toreiz Rūsiņa), pateicoties adoptētāju pacietībai un mīlestībai kļuvusi par īstu mājas mīluli. Kaķenīte seko savai saimniecei pa pēdām un, kad viņa ķeras pie otām un krāsu kastes, vienmēr ar sajūsmā piedalās radošajā tapšanas procesā.

Labāk par kaķi, var būt tikai divi un vairāk kaķi :)

Kaķēnus Čombi un Čaku adoptēja un uz mājām aizveda ģimene, kuri jau pirms tam bija devuši mājas arī citiem nelaimē nonākušiem astaiņiem. Atsūtītās bildes un vēstule liecina par to, ka kaķīši ļoti labi sadzīvo, viens otru atbalsta un papildina, sniedz lielu mīļumu un prieku saviem adoptētājiem un draugiem, kārtējo reizi apgāžot mītu par to, ka mājās labāk turēt tikai vienu kaķi. Daudz kas tomēr atkarīgs gan no apstākļiem, gan saimniekiem, gan arī pašu minku raksturiem.

‘’Mazā princese Zoja atļāva sevi nofotografēt arī vienu pašu. Kopš mājās parādījās Čaks un Čombis, Zoja palikusi nedaudz drošāka. Jau atklātāk spēlējas un kļūst aktīvāka. Mazie runcīši palīdz viņai labāk iejusties.

Abi puikas ir īsti nemiera gariņi – mājās notiek nepārtraukti rotaļu maratoni un cīņas. Savukārt lielais Bonis jau pavisam labi pieņēmis abus mazuļus, sācis viņus mazgāt un reizēm pievienojas kādā rotaļā. Mazā princese Zoja gan vēl ietur nelielu distanci, bet, vērojot pārējo rotaļas, jau vairs nespēj neiesaistīties kopīgā jautrībā.’’