Saņēmām sveicienus no mūsu bijušajiem rūpju kaķiem
Čaka un Čombja. Par šo kaķēnu veiksmes stāstu un adoptētāju atbildību un
mīlestību varētu rakstīt mācību grāmatās. Bez abiem melnbaltajiem astaiņiem,
ģimene uzņēmusies rūpes par vēl pieciem kaķiem ar dažādiem dzīves stāstiem.
‘’Abi brāļi visu dara kopā. Gan guļ, gan dara blēņas.
Pat reizē iet uz kastīti :) Abiem gribās visu nogaršot un ielīst katrā maisā vai
somā, kas tiek ienesti istabā. Vakarā pirms gulētiešanas abiem patīk kost kājās,
bet pēc tam atnākt samīļot. Spēlējas ar katru sīkumu, ko vien mājās var atrast.
Kad Čakiņš tiek glaudīts, visu laiku saka: mm, mm, mmm, ik pa laikam ieņaudas un lokās kā tāds tārpiņš.
:D
Čombītim, kad uznāk mīlestības uzplūdi, ir vienalga,
ko saimnieki dara – ņaudēdams uzlīdīs uz pleca – mīļo mani tagad un viss.
Čombis ir lielākais palaidnis, bet Čaks reizēm
piepalīdz. Vajag grauzt virtuves švammītes, visus vadiņu, ko var atrast, apgāzt
puķes. Tagad jau mācās atvērt arī durvis, ķeksējot rokturi, lai tiktu kādā
telpā. It īpaši, ja tajā istabā ir kāds garšīgs ēdiens, kas nav paredzēts
viņiem :)’’
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru