Trīskrāsainajai kaķu dāmai pagaidu māju saimnieki devuši vārdu Margo. Kaķenīte bija pieklīdusi kādā daudzdzīvokļu namā, kur vairāk kā nedēļu mājas iedzīvotāju pabarota arī nodzīvoja. Līdz šim viņu neviens nav meklējis un līdzšinējie saimnieki nav pieteikušies.

Kaķenīte ir bijis mājas kaķis, jo ir ļoti mīļa un draudzīga, labi kopta un sterilizēta. Pagaisu mājās staigā pa pēdām cilvēkiem un grib, lai viņu samīļo, pabužina vai kā citādi izrāda uzmanību. Pūkaine vairs nav kaķēns (pēc vetārsta novērojuma viņai ir aptuveni 3 gadi), tādēļ skaistajai astainei patīk savas dienas aizvadīt gulšņājot, mīļojoties un mierīgi novērojot apkārt notiekošo.

Tel. 26316263

Februāra laimīgā pastkastīte

Melnā skaistule Anfisa,  iejutusies jaunajās mājās, izmēģina dažādas gulēšanas tehnikas.

Elegantais un pašapzinīgais Dūzis sen aizmirsis nemīlīgo ielas dzīvi.

Liza, jūtot pavasara tuvošanos, rūpīgi izrevidē plauktus un atvilktnes saimnieku drēbju skapī.

Skaistule Mellenīte labsajūtā pozē saimnieku fotoaparātam. 

Mika un pavasaris.

Saimnieki raksta, ka viņu mājās zobu tīrīšana nav iedomāja bez Mikas piedalīšanās. Mikas mīļākā vieta izlietne, tur kaķuks bieži atrodams. :)

Jā, kolāžas vienā bildītē redzamais nervozais un ļoti sabijies astainis arī ir Morics. Tas bija tad, kad kaķītis nokļuva pagaidu mājās un vēl tikai sāka mācīties uzticēties cilvēkiem un nebaidīties.  Tagad… nu, bildēs viss redzams. :) 

Pičiņš diendusā sapņo ‘’pūkainus un garšīgus’’ sapnīšus.

Stella tagad ir patiešām laimīgs suns. Viņas abas ar saimnieci ir kā viens vesels, un abpusējā mīlestība viņu starpā ir tik bezgalīga, ka silda arī apkārtējo sirdis.

Tigris ir gatavais triku meistars. Ne cienījamais izmērs, ne citi apstākļi netraucē iekārtoties uz gulēšanu miniatūra izmēra kastītē.

Anfisas brālītis Tomijs.

‘’Sveiki. Nu jau Tomijs iepazīst apkārtni, baidās no kaimiņu gaiļa dziedāšanas, mazliet no vēja bail, bet visā visumā ārā ir interesanti.’’

Tieši pirms mēneša stāstījām par gadījumu, kad mūsu redzeslokā nonāca saimniecība, kurā saimnieces bezdarbības un bezatbildības rezultātā nemīlēti un neaprūpēti savairojušies un dzīvo vairāk kā desmit kaķu. Nu jau lielākā daļa dzīvnieku ir ‘’saimnieces’’ atdoti un dzīvo pagaidu mājās. Katra astainīša stāsts ir citāds, jo gan raksturi gan vecumi ir atšķirīgi. Kopīgs ir tas, ka viņiem visiem bija un ir vajadzīgs laiks, lai atkoptos fiziski, bet visgrūtāk ir sadziedēt sirsniņas un prātus, panākt uzticēšanos un iemācīt, ka no cilvēka nav jābaidās, ka cilvēks var arī samīļot un rūpēties.

Viens no pagaidu mājās nonākušajiem ir Melnītis (apm. 5 gadi). Pie mums viņš nonāca ar tekošām actiņām un deguntiņu, pie kam tuvāk apskatot, izrādījās, ka kaķītis zaudējis gandrīz visus zobiņus.

Tagad Melnītis ir runčuks ar pasi, saņēmis vakcīnu, attārpot un kastrēts.

Meklējam Melnītim īstās vai pagaidu mājas. Pagaidu mājās, kur kaķītis dzīvo tagad, viņš ir siltumā, pabarots un aprūpēts, bet diemžēl ļoti maz redz cilvēku un lielāko daļu laika pavada viens, kas nepalīdz kaķīti socializēt. Runcītis nav mežonīgs, viņš ir nobijies un apjucis, tomēr izskatās, ka nonākšana gādīgās rokās varētu šeit līdzēt.

Ja domā, ka vari palīdzēt Melnītim, lūdzu, zvani mums!

Tel. 26316263

Janvāra laimīgā pastkastīte Nr.3

Mēneša pēdējā dienā gribam padalīties ar vēl dažiem šomēnes saņemtajiem laimīgajiem stāstiem un mīļbildēm.

‘’Miegaini ziemīgi sveicieni no Anša un Grietiņas!’’

Čikucis. Lūdzu netraucēt es guļu... Jā, arī tā es guļu. 

Mazās kaķu meitiņas Jūlītes pirmās bildes no īstajām mājām. Ausainīte iejūtas un lēnām aprod ar domu, ka tagad viņai ir Mājas.

‘’Labvakar! Tā atpūšas Mikijs. Šķiet, ka krēsls paliek jau par mazu🐅😑’’

‘’Sems pirms miega sakārto kažociņu.’’

Tigris tika adoptēts pagājušā gada beigās. Pamazām tiek dibinātas draudzīgas attiecības ar Mīci, kura jaunajās mājās dzīvoja jau pirms tam.

‘’Kaut kas neredzēts, ka abi guļ kopā😑’’

Lotiņa savus īstos cilvēku gaidīja ļoti ilgi, teju vairāk kā pusgadu… un sagaidīja, kārtējo reizi pierādot, ka katram kaķim ir savs cilvēks, tikai jārada apstākļi un jāsagaida, lai viņi satiktos. Rozā somiņā iepakota pūkainīte aizlidoja uz Briseli, kur tagad ir viņas mājas un ģimene.

‘’Labdien! Lotiņai iet labi. Viņa ir ļoti skaista un mīļa kaķenīte. Kad viņa ieradās pie mums visu izpētīja - visas istabas izstaigāja, grib ieskatīties visos skapjos. Viņa ir ļoti ziņkārīga, kā kāds troksnītis, uzreiz skrien skatīties, kas tur ir.  Arvien vairāk esam pieraduši pie viņas un viņa pie mums un mājas. Bērni ir sajūsmā par to, cik viņa ir rotaļīga. Viņai ļoti patīk spēlēties. Skrien pakaļ striķīšiem un bumbiņām, kā mazs kaķēns. Tagad arī murrā un var arī viņu paņemt rokās. Ļoti kārtīgi apmeklē kastīti, jau no pirmās dienas viņai bija skaidrs, kas tur jādara. Mēs visa ģimene esam ļoti priecīgi par šo mazo trīskrāsu brīnumiņu:. Liels Jums paldies par tik jauku kaķenīti!:)’’

Laimīgā pastkastīte 2019-2

Laiks skrien vēja spārniem, janvāris jau pusē un pastkastīte atkal piebirusi pilna ar smaidiem, sirsnību un mīļumu.

Notiņa kopā ar jaunu ģimeni un mīļām mājām ieguvusi arī ‘’mammu’’. Kā raksta saimnieki, sunīte Notiņu ir adoptējusi. :)

Šķiet, ka arī Mikiņš ticis pie milzīga drauga, mums vēl tikai jānoskaidro, kurš kuru ir adoptējis :) 

‘’Sveiki!

Maza atskaite no Mikas, jeb mājās jau saucam par rupučpupuci!

Mīļākā vieta virtuvē, uzpasē un uzrauga. Palodzes un puķes! O jā👍… Un pašai sava gulta ☺’’

Morics, ilgu laiku dzīvojoties pagaidu mājās, iekarojis pagaidu māju divkāju un četrkāju sirdis un paliks. Moricam tagad ir Īstās mājas.

Oreo kopā Romeo iekaro kaķu koka augstienes, un šad tad nopozē kādai bildei ar Oreo cepumiņiem. Tas tā, lai visi atceras, no kurienes cēlies viņa vārdiņš.

Skotiņš kā vienmēr aktīvs, kā vienmēr skaists, kā vienmēr pašapzinīgs runčuks.

‘’Skotiņš mums liels sportists - bumbu mīļotājs.😁 Kopā ar mīļāko bumbiņu.’’

Tigris tika adoptēts jau kā pieaudzis runcis un īsā laikā ir pierādījis, ka gadu skaits galīgi nav nekāds šķērslis kaķīša pieņemšanai ģimenē. Tigris ir iedzīvojies, sadraudzējies un pats svarīgākais – viņam tagad ir mīļa ģimene, bet ģimenei viņš – skaistais un omulīgais Tigris.

Tas ir Ūsis, un visu pārējo izsaka bildes un cēlā pašapzinīgā poza.

Nesen saņēmām vēstuli no Madaras, kura pirms vairākiem gadiem adoptēja Pocīti. Ar šo vēstuli gribam padalīties pilnībā, jo tajā tik daudz pateikts par mīlestību un atbildību pret tiem, kurus esam pieradinājuši.
‘’Sveicināti! Sen nebijām devušas ziņu par sevi, tādēļ Jaunais gada ir īstais laiks, lai to izdarītu. 😊 Gribam novēlēt laimīgu Jauno gadu un lai mazāk mazo dvēselīšu meklē mājas. 🙏
Pocīte ir maza, runātīga kaķu meitenīte, jo visu viņa panāk ar savu pīkstēšanu/ runāšanos. Atliek vien atbildēt un dialogs var sākties. 🖤 un mīlestība noteikti ir viņas otrs vārds- viņa visiem dod tik daudz savas mīlestībiņas, murrāšanas, protams, pati arī dubultā saņem to atpakaļ, jo nekas jau nav mainījies- viņa ir mūsu mazā meitiņa. 😍
Saistībā ar situāciju LV nācās man uz laiku pamest Latviju, bet, uzskatu, ka visu esmu izdarījusi maksimāli pareizi, lai viņas mazāk justos nodotas. Vasarā 3 nedēļas kopā dzīvojām laukos, lai viņas ( Pocīte un mans otrs kaķītis) pierod un saprot, ka šīs ir jaunās mājas. Un tad jau mēs šķīrāmies, bet es noteikti viņas nepametu, vai neatdodu kādam- šobrīd viņas dzīvo pie maniem vecākiem, kuri ir apmācīti kā rūpēties par manām dāmām, kā arī lai viņas saņemtu visu nepieciešamo. Tuvākā laikā gribas saprast, kur būt kopā- šeit Latvijā, vai tomēr sākt pavisam jaunu dzīvi kopā ar visiem kaķīšiem ārpus Latvijas. Bet noteikti kopā! 🖤

Lai mierīgi un gaiši,
Pocīte un Madara!

P.S. Nekad nesapratīšu kā kāds var pamest savus mīluļus.’’