ADOPTĒTI

Runcīša un kaķenītes dzīvesstāsts ir skumju un nežēlības pilns.

Abi kaķi bij kļuvuši nevajadzīgi saviem tā sauktajiem "īpašniekiem". Kad bija mazi kaķēni, lieti noderēja kā rotaļlietas bērniem (turklāt kaķi šajās ģimenēs esot uzradušies pret pieaugušo gribu), bet, izauguši vairs nebija interesanti. Abi tika nodoti. 

Par kaķu dzīvesvietu kļuva aukstas, izpostītas kāpņu telpas grīda. Tur abi dzīvnieciņi mitinājās caurvējā uz klona un, lai nenosaltu, gulēja cieši līdzās. 

Varētu šķist, ka runcītim bija vieglāk pārciest skarbos apstākļus, bet viss bija gluži otrādi. Viņa izcilais pūkainais kažociņš, ne reizi neķemmēts, bija tā savēlies, ka katra kustība kaķim sagādāja sāpes. Nebija citas iespējas, kā to noskūt līdz ādai, jo visi mēģinājumi kaķim palīdzēt, izķemmējot savēlušos dredus, bija nesekmīgi. Pats dzīvnieks arī sevi nespēja normāli apkopt, jo ikreiz, kad mēģināja laizīt kažoku, viņam bija jāizplēš no sevis kārtējais savēlušos matu kumšķis. Ap kaklu vispār vairs nebija apmatojuma, jo to viņš bija noplēsis pilnībā. 

Turklāt cilvēki, kas kaķus pameta, stāstīja, ka dzīvnieki dīvaini uzvedoties, skrienot pa aizkariem, nenākot istabā un tamlīdzīgi. Pagaidu mājās pavērās cita aina - kaķi, nokļuvuši siltumā un pie cilvēkiem, vairākas diennaktis vienkārši gulēja, murrāja, ar lielu patiku ļāva sevi samīļot, ēda un pat neizrādīja vēlēšanos tikt laukā. 

Tas un bērna nejauši pateiktais, ka vecmāmiņa trenkājusi kaķeni ar slotu, ļauj domāt: kaķiem nav nekādu uzvedības problēmu, tās bijušas viņu tā sauktajiem īpašniekiem. Runcītis Pūciņš (Laikam jāmaina vārds, lai jaunajā dzīvē nekas nevelkas līdzi no iepriekšējās. Kaķenītei vispār vēl nebija vārdiņa, mēs viņu nosaucām par Mikiju.) vispār ir gatavs pavadīt cilvēku ik uz soli, kūst no labsajūtas, kad viņu bužina un ļauj gulēt klēpī. Kaķenīte ir atturīgāka, var palaikam sapīkt, bet labās rokās aizmirsīs pāridarījumus un sapratīs, ka no cilvēkiem var sagaidīt arī kaut ko labu.

Abi apmeklē kaķu tualeti un nevar vien beigt sevi kopt, beidzot guvuši patvērumu siltumā un drošībā pie gādīgiem cilvēkiem.

Abi kaķīši ir sterilizēti, vakcinēti pret trakumsērgu un attārpoti. Minči ir aptuveni 3 gadus veci.

Tagad abi ir pagaidu mājās, uzvedas priekšzīmīgi, bet pagaidu mājas ir tikai uz laiku! Ir vajadzīgas īstās mājas - uz mūžu!

Ja minčuki ir iekrituši sirsniņā, lūgums zvanīt: 26316263