trešdiena, 2015. gada 18. februāris

Patriks - Papiks, kurš uz savām mājām devās Ziemassvētku laikā


''Labdien!

Silti sveicieni no Patrika! Jeb drīzāk Papika - esam ieguvuši jaunu iesauku, jo ģimenes mazākais cilvēciņš vēl nevar precīzi izrunāt runčuka vārdiņu.
Patriks joprojām par drošāko vietu pasaulē atzīst savu stūrīti vannasistabā. Taču, paņemts rokās un apmīļot, vairs neraujas ārā un nemūk pa galvu, pa kaklu, bet laiski izstaipās un tad dodas atpakaļ uz savu mīļāko vietiņu. Bet naktī, kad visi guļ, Patrikā pamostas jautrības gars - parādās drosme dauzīties pa citām istabām, aplūkot, vai uz galda nav aizmirsts kas garšīgs, kā arī pa dienu, kamēr neviena nav, rodas drosme pasēdēt uz palodzes un pavērot, kas notiek pasaulē.

 Patrikam ir ļoti skaļas dzirnaviņas, jo, kad tiek paglaudīts, ātri vien sāk skaļi murrāt. Viņam patīk arī pakošļāt glaudītāja pirkstus. Patriks nesmādē ne speciālo kaķu barību, ne arī kādu kārumu no saimnieku galda. Ceram, ka drīz Patriks sapratīs, ka gulēt saimnieka gultā kamīna siltumā ir daudz foršāk kā vientuļajā vannasistabā!''

Par Patriku toreiz, kad mīļās mājas vēl tika meklētas:

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru