Šis ir vēl viens kārtējais stāsts par bezatbildību,
cietsirdību, bezcerību un cīņu par dzīvību.
Par abiem pagājušajā vasarā dzimušajiem
kaķēniem uzzinājām tad, kad tie jau bija paaugušies un izcietuši ne mazums
pārbaudījumu, ko neizvēlējās paši, bet kurus viņiem dāsni bija ‘’sarūpējuši’’ kaķēnu mammas ‘’saimnieki’’. Nesterilizētā kaķenīte,
ņemot vērā iepriekšējo negatīvo pieredzi, lai glābtu savus kaķēnus no bojāejas,
šoreiz tos pasaulē bija laidusi slepenībā no ‘’saimniekiem’’. No visa metiena
ielas apstākļos (kaķenītes saimnieki neuzskatīja, ka viņiem būtu jāuzņemas jebkāda
atbildība par mazuļiem) izdzīvoja divi kaķēni. Viens no tiem izmisuma un
bezcerības mākts bija aizļepatojis vesela kvartāla attālumā un patvēries kādas
privātmājas dārzā.
Kaķēni bija vārgi, nepaēduši, netīri un
grūtās dzīves nomocīti mazmazītiņi kamoliņi, pūciņas vieglumā un uz plaukstas uzliekami.
Tādi viņi nonāca mūsu aizbildniecībā, atkopās, pieņēmās svarā, spēkā un
gudrībā. Abiem izdevās atrast labus saimniekus un mājas. Šis gadījums beidzās
nosacīti laimīgi, bet diemžēl tā notiek ne vienmēr, un bezatbildīgu saimnieku
savā vaļā palaisto nesterilizēto kaķenīšu un runcīšu bērni izmisīgi cīnās par
izdzīvošanu un vietu cilvēku iekārtotajā pasaulē.
Pūka, kura tagad ir pašapzinīga, skaista
un cēla ģimenes mīlule, bija viens no šiem tobrīd nevienam nevajadzīgajiem un
izdzīvošanai pamestajiem nelaimīgajiem kunkulīšiem. Šobrīd par to nekas vairs
neliecina un labi, ka tā…
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru