trešdiena, 2017. gada 27. septembris

Septembra nogales laimīgā pastkastīte

Šoreiz saņemtās mīļbildes un vēstules no mājām, pamudināja mūs atskatīties tālākā un ne tik tālā pagātnē, lai nedaudz salīdzinātu. Astaiņu foto no tā laika, kad viņi vēl tikai gaidīja savus īstos saimniekus un šodienas laimīgās fotogrāfijas. :)

Maestro ir runcis, par kuru bija skaidrs, ka viņš ir bijis mājas kaķis. Dzīvodams sūros āra apstākļos, runcītis bija nedaudz zaudējis saikni ar cilvēkiem, bet tagad… Tagad ir viens laimīgs kaķis un ne mazāk laimīgi saimnieki.

No pagaidu mājām adoptēto pūkaiņu dzīves attīstās dažādos virzienos. Par Mikuci ir skaidrs. Daudz laiku netērējot. Viņš ir kļuvis par tiešām talantīgu fotomodeli. Dodiet viņa tikai sarkanu tabureti un profesionālu apgaismojumu. 

‘’Labvakar! Sveicieni no Pepītes. Ir paaugusies, rotaļājas, jau dzīvojas pa visu augšstāvu un vēro suni no augšas. 😉’’
Vēl pirms mēneša bijām māju meklējumos, bet nu jau Pepītei ir mājas, jauni draugi, kaķis, suns un … šī fotografēšanās poza gan :)usainei šķiet ir vismīļākā.:)

Poko. Mazule no liela, toreiz it kā nevienam nevajadzīga kaķēnu metiena, bērnībā izgājusi cauri dažādām dzīves negācijām un grūtībām. Vai kāds var noticēt, ka tas ir stāsts par šo pašapzinīgo un cēlo kaķu dāmu?

‘’Tā Rojiņš sildās rudens saulītē 😊’’
Rojs. Pagājušā gada vasaras kaķēns. Tā vasara bija līdzīga šī gada vasarai, kad neskaitāmi neapzinīgu saimnieku vairoti kaķu bērni nonāca uz ielas, atradās šķūnīšos un uzradās daudzdzīvokļu māju pagalmos. Arī Rojs diezgan ilgi nodzīvoja mūsu pagaidu mājās līdz sagaidīja savējos. 

"Hello no Poko! Katru vakaru Poko dodas mazgāties. Pirms vai pēc mums- to viņa pati izlemj. Un, ja ūdens krāns netiks attaisīts, kož kājās, vai arī neatļauj aiziet tālāk par vannas istabu. Kā? Maisoties pa kājām. :)''

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru