ceturtdiena, 2017. gada 2. novembris

Novembra Laimīgā pastkastīte

Jauns mēnesis, jaunas pūkainas, mīļas, laimīgas vēstulītes un brīnišķīgas bildes no mūsu bijušajiem rūpju bērniem.
Pūkainei Ancītei jauna gultiņa.

Atēna un Maršals.
 ''Sveiki! Tātad gribu jau pirmkārt pastāstīt, ka mājupceļš bija emocionāls, jo kaķēni ņaudēja un raudāja, taču laikam bija tikko šķirti no mammas. Atēna kareivīga dāma, lauzās ārā, koda un skrāpēja katru pasniegto pirkstu, lai paglaudītu. Tomēr mums par lielu brīnumu, kad pārbraucām mājās un izlaidām kaķēnus no būrīša, viņi ar lielu ziņkāri un tikai nelielu daļu uzmanības sāka iepazīt visus stūrīšus mūsu lielajā mājā. Atēna gudra meitenīte, smuki gāja uz kastīti no pirmās dienas. Marselam vajadzēja mazliet parādīt, kur ceļš uz smiltiņām, māsa rādīja priekšzīmi. Un nu jau abi smuki zina, kur tā lieta darāma, brīnišķīgi tiek galā ar kastīti. Pa nakti mēs viņus guldām vannas istabā, kas ir gana liela, bet slēgta telpa. Tur ir ūdentiņš un kastīte, abi groziņi. Pirmajā rītā, atverot durvis, abi pacēla galvas, katrs no sava groziņa, izrāpās ātri un murrādami glaudās pie kājām. Tik mīļi! Īsti klēpju kaķēni, kuriem jāļauj kārtīgi izdauzīties, lai vēlāk varētu forši samīļoties. Drusku greizsirdīgi. Kad paijāju vienu, otrs uzreiz klāt un ar ķepu lūdz, lai pajeskā arī viņu. Nu tādi, īsti sabiedriskie minkāni. Mums iet ļoti labi un domāju, ka kaķēnu mammai var pačukstēt, ka bērniņi ir ļoti laimīgi un sūta siltus sveicienus.''

Kā vienmēr kaķiski brīnišķīgas bildes esam saņēmuši no Čaka un Čomja ģimenes rezidences.

Hanna.
‘’Paldies!
 Hanna ir burvīga! Viņa tiešām ir mans kaķis! Ir tā, it kā mēs jau sen būtu kopā❤❤
Abas esam laimīgas☀
Burvīgs vakars,’’ raksta Hannas jaunā saimniece!

Keitija-Keta uz īstajām mājās aizbrauca pirms gada. Bildēs raugoties, esam droši, ka šausmas un vārdos neaprakstāmos dzīves apstākļus, no kuriem kaķenīte un viņas bērni toreiz tika izglābti, viņai aizmirsušies un tagad šķiet kā ļauns sapnis.


Mija.
''Meitiņa vēl baidās, bet nu jau ir drošāka un atnāk padraudzēties ar. 
Šodien gan atzīšos bija pirmā nakts, kad gulējām. 
Riktīgi spēlējas un ārdās kā traka, bet rokās vēl īsti nedodas. Vienīgi tad, kad guļam gultā, tad pielien klāt, kad pieceļamies kājās, bēg prom.
Vakar arī nopirkām māju, bet šķiet pašiem lielāks prieks kā bērnam. J
Mājās tāda pavisam cita gaisotne, kad dzīvībiņa gaida mājās.
Tiešām, kā pret bērniņu sajūtas, mīļš un lolojams, un lai vai kā pa nakti gribas padusmoties, ka neguļ, tomēr no rīta, ieraugot tās lielās ačteles, viss bezmiegs zūd.
Jā, šonakt mēs smuki sapratāmies, dāma gulēja viesistabā uz dīvāna starp spilveniem un segām, pat nelaužoties iekšā guļamistabā, no rīta smuki sasveicinājāmies un tad jau aizgāja trakā skrējiena virpulis no dīvāna uz palodzes un pa visu māju rinķī :)''

‘’Labvakar!
Pepei viss kārtībā! Mājās īsta saimniece😉
Jā, lec augšā, lec lejā, tiek visur, iekausta suni, dauzās ar lielo kaķi, ēd kā zirgs :) un visumā ir ļoti apmierināt.’’

''Sveiki!
Pikucis sūta sveicienus. Gribēju pastāstīt, ka kādu laiciņu atpakaļ bijām pie vetārsta uz vakcīnu, tagad kaķītim ir sava pase.😊 Pikucim iet ļoti labi, viņš daudz spēlējas, kārtīgi ēd un iepriecina mūs katru dienu. 😊 Dažreiz arī pa nakti ceļ augšā, jo nāk mīļoties.''

Ričiņs galīgi pārguris, bet laimīgs un mīlēts runcītis 

Roberts un Rūdis laimīgi devās uz vienām mājām. Pirmie sveicieni, pirmās pūkaiņu fotogrāfijas :)


Pirms sveicienu sūtīšanas krietni saposties cenšas melnais rezgalis Nemo.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru