Atverot pastkastīti, priecīgā satraukumā ieraudzījām, ka
vēstuli atsūtījusi runcīša Prinča ģimene. Princis uz īstajām mājās devās
biedrības pirmajā darbības gadā, decembrī pirms četriem gadiem. Paldies par
labajām ziņām! Tās silda mūsu sirdis un dod spēku turpmākajam darbam.
‘’Labdien, no mūsmājām!
Ir pienākusi ziema un Princis no dārza dobēm ir pārcēlies uz
ģimenes dīvānu, beidzot varu viņu paņurcīt un pabučot =) pagājuši jau četri gadi kopš Princis ir ar
mums, bet sajūta, ka visu dzīvi esam kopā.
Pirmie dzīves gadi ir atstājuši pēdas Princīša uzvedībā,
mans čalis ļoti nelabprāt dzīvo istabā. Pat ziemā vairums naktis pavada ārā,
meitiņu koka namiņā, kur esmu viņam nolikusi aitādas spilvenu, lai siltāk. Bet
naktis, kuras pavada istabā, guļ man blakus uzlicis galvu uz spilvena =)
Esmu ļoti, ļoti laimīga un pateicīga par Princīti, mums ir
milzīga, abpusēja mīlestība, kuru fiziski sajūtu no Prinča. Viņš uz mani skatās
ar lielām, mīlestības pilnām acīm.
Princim ir prinča raksturs, visi pa reizei esam iedunkāti,
kad par ilgu bļodiņa tukša =) bet sit bez nadziņiem, tikai brīdinot. Princis ir
arī pļāpīgs, mēs abi daudz sarunājamies.
Gandrīz aizmirsu pastāstīt, kā Princis man medījumu nes uz
gultu! Kad naktī pelīte noķerta, tā noteikti tiek atnesta man un atrādīta pie
paša deguna 😁
Drīz mūsu ģimenē būs pieaugums, Princim būs rotaļu biedrs
Chihua-hua mazulis, ceram, ka labi sadzīvos. Princis ir ļoti rotaļīgs un
nebēdnīgs čalis. Mans mīļais, foršais čalis!
Ar mīļiem sveicieniem no Prinča ar ģimeni!’’
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru